Uzturēšanās atļauja Latvijā

Uzturēšanās atļauja – ir ārvalstu pilsoņa tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā visu gadu un brīvi pārvietoties visās Šengenas zonas valstīs bez papildu vīzām 180 dienas gadā.

Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi.

Uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz 5 gadiem investoram un viņa ģimenes locekļiem (laulātajam un bērniem līdz 18 gadu vecumam, bērniem, kas vecāki par 18 gadiem, ja bērns ir students un dzīvo kopā ar vecākiem) ar turpmāku iespēju pagarināt, ja nekustamais īpašums pieder investoram.

Personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju, nav obligāti jādzīvo Latvijā pastāvīgi. Bet arī, ja vēlas, persona, kas saņēmusi uzturēšanās atļauju, var dzīvot Latvijā visu gadu. Lai saglabātu uzturēšanās atļauju, uzturēšanās atļaujas reģistrācija(pagarināšana) ir nepieciešama reizi gadā.

Latvijas likumdošana neaizliedz saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, ja jau ir uzturēšanās atļauja citā valstī.

Nav nepieciešams atvērt norēķinu kontu Latvijā, par nekustamo īpašumu var maksāt no citas valsts bankas konta.

Arī uzturēšanās atļaujas saņemšana neuzliek par pienākumu investoram kļūt par Latvijas nodokļu rezidentu.

• Investors Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas reģionā, piemēram (Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Babītes vai Stopiņu novadā) ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai Latvijas ārpus minētajām administratīvajām teritorijām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro;
• Iegādes brīdī nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir vismaz 80 000 eiro. Ja ārvalsts pilsonis ir iegādājies divus nekustamo īpašumu objektus ārpus Rīgas, Jūrmalas vai Rīgas reģiona, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī jābūt vismaz 40 000 eiro; ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā punktā noteikto, tad obligāti nekustamā īpašuma tirgus vērtība saskaņā ar sertificēta vērtētāja novērtējumu nedrīkst būt mazāka par 250 000 eiro;
• Pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, investors samaksā valsts budžetā vienreizēju maksājumu 5% apmērā no nekustamā īpašuma iegādes vērtības;
• Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meži;
• Nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura arī ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu izsniegtu Latvijā uzturēšanās atļauju;
• Nekustamā īpašuma darījuma summa ir samaksāta ar bezskaidras naudas pārskaitījumu;
• Nav parādsaistības par nekustamā īpašuma nodokli.

• Pieteikuma veidlapa(anketa) pēc valsts noteiktā parauga;
• Ārzemju pase (parādīt, iesniedzot dokumentus);
• Fotogrāfija (pases formātā);
• Dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas minimālo nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks dzīvos Latvijas Republikā (apliecinājums derīgs 3 mēnešus pēc tā izsniegšanas);
• Kompetentas iestādes izsniegta izziņa par sodāmību, no ārzemnieka (kurš vecāks par 14 gadiem) pilsonības zemes vai mītnes zemes, ja ārzemnieks mītnes zemē uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem;
• Bankas izziņa, kas apliecina, ka maksājums par nekustamā īpašuma iegādi tika veikts bezskaidras naudas norēķinu veidā ar bankas pārskaitījumu;
• Sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinums par nekustamā īpašuma tirgus vērtības atbilstību Imigrācijas likumā norādītajai vērtībai, (gadījumā, ja iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst Imigrācijas likuma noteiktajam);
• Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu par dokumentu izskatīšanu.

Papildus dokumenti ģimenes locekļiem:

• Laulības apliecības kopija;
• Bērna dzimšanas apliecības kopija;
• Tēva / mātes notariāli apstiprināta piekrišana, ja bērns saņem uzturēšanās atļauju tikai ar vienu no vecākiem.

Iesniedzot kopijas, tiek uzrādīti dokumentu oriģināli.

Dokumentu izskatīšanas termiņš un nodevas:

• 5 darba dienu laikā ≈ 450 eiro;
• 10 darba dienu laikā ≈ 300 eiro;
• 30 dienu laikā ≈ 150 eiro.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšana:

• trīs mēnešu laikā no dienas, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, investoram un viņa ģimenes locekļiem ir jāierodas Latvijā, lai saņemtu personas apliecību (elektronisko identifikācijas karti – eID). Gadījumā, ja norādītais termiņš tiek pārkāpts, lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu zaudē spēku un procedūru ir jāveic vēlreiz;
• Personalizēto karšu izsniegšanas termiņš un nodeva:
  • 2 darba dienu laikā – 28,46 eiro
  • 10 dienu laikā – 14,23 eiro
• Pirms uzturēšanās atļaujas saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiek iesniegti sekojoši papildus dokumenti:
  • Latvijas ārstniecības iestādes izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona neslimo ar tuberkulozi aktīvā fāzē;
  • Derīga veselības apdrošināšanas polise.